20 August 2016 @ 12:35 am
what if  
izlasīju "Codependents are drawn to people who will abandon them (this abandonment does not have to be physical - it can be emotional so that the relationship continues but the codependent person has to settle for crumbs instead of truly getting their needs met.) Counterdependents let down their guard once every 5 years or so and let in someone who will perfectly betray and abandon them in order to prove that they were right in the first place to not open up to people." un drusciņ šermuļi pār kauliem pārskrēja

izvēlos būt optimists, esmu taču visādos veidos apzināti pievērsusies mērķtiecīgai pašaprūpei nu jau vairāk nekā gadu (neticami! vispār varbūt jātaisa kaut kāda terapijas jubilejas balle, ha), vai tad nu tiešām varētu būt tā, ka šajā jomā neesmu progresējusi. bet, bāc, laika līnija eerily precīza. tomēr, mazliet gribas domāt, ka tas, cik grūti un "pretdabiski" ir nākušas visādas emocionālās tuvības lietas šajā set-upā, kāda apņemšanās ir bijusi vajadzīga, lai rīkotos citādāk, nekā tārpi galvā saka, varētu liecināt, ka nav gluži neērti-ērtā komforta zõna, kas būtu ierastais sūdīgais modelis

besides, love conquers all, vai ne
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on August 20th, 2016 - 11:31 am
emulēt normālu cilvēku, tas ir diezgan labs, hahah :D

es atkal nonācu pie secinājuma, ka galvenais ir vnk pierast pie šitā un audzēt spēju justies droši ar nedrošību, nu tur, jā, ok, nav man garantiju, ka tā nav visa meistarīga psihopāta manipulācija ar mani, bet es varu turpināt dzīvot uz priekšu un vākt sev pierādījumus, ka arī šķietami bīstamajā situācijā nekas traks nenotiek un es izlienu otrā pusē dzīva, eventuāli tā kā vajadzētu kļūt arī vieglāk, jo būs jau tā emocionālā pārliecība, ka var būt ok, ja jau iepriekš ir bijis ok
(Reply) (Parent) (Link)