izlasīju "Codependents are drawn to people who will abandon them (this abandonment does not have to be physical - it can be emotional so that the relationship continues but the codependent person has to settle for crumbs instead of truly getting their needs met.) Counterdependents let down their guard once every 5 years or so and let in someone who will perfectly betray and abandon them in order to prove that they were right in the first place to not open up to people." un drusciņ šermuļi pār kauliem pārskrēja

izvēlos būt optimists, esmu taču visādos veidos apzināti pievērsusies mērķtiecīgai pašaprūpei nu jau vairāk nekā gadu (neticami! vispār varbūt jātaisa kaut kāda terapijas jubilejas balle, ha), vai tad nu tiešām varētu būt tā, ka šajā jomā neesmu progresējusi. bet, bāc, laika līnija eerily precīza. tomēr, mazliet gribas domāt, ka tas, cik grūti un "pretdabiski" ir nākušas visādas emocionālās tuvības lietas šajā set-upā, kāda apņemšanās ir bijusi vajadzīga, lai rīkotos citādāk, nekā tārpi galvā saka, varētu liecināt, ka nav gluži neērti-ērtā komforta zõna, kas būtu ierastais sūdīgais modelis

besides, love conquers all, vai ne