interesanti un kaitinoši, ka atkal atsācies tas muļķīgais "ieradums", kad mostos četros vai piecos no rīta, pāris stundas pēc aizmigšanas, jo rūc vēders. un vispār samērā bieži esmu pasākusi dienu iesākt, pagatavojot kaut ko ēdamu, un arvien biežāk pat ir tā, ka, kamēr pagatavoju, patiešām sāku justies spējīga to arī (ap)ēst. primāri šis raisa sajūtu, ka es ēdu pārāk daudz, lai gan tā noteikti nav labākā interpretācija.