reizēm ir tādas grāmatas, par kurām domāju - sasodīts, cik labi būtu bijis to izlasīt pirms x gadiem, jo tur ir kādas tādas tēmas, kas stimulē konkrētu lietu apdomāšanu, ko tagad jau esmu galvenokārt šapratusi, bet pirms tiem x gadiem saprast vai sākt saprast būtu nācis par labu.

vakarnakt ņēmu un vienā piegājienā izlasīju matthew quick grāmatu "every exquisite thing", un tas bija mazliet spocīgi, cik vēl ne tik sen aktuālas tēmas tur brīžiem pavīdēja, kur grāmata gluži vai "runā uz mani" ar tādiem tekstiem kā just because you're good at something doesn't mean you have to do it utml. nekas tāds, kas sašūpotu realitāti, protams, nebija, noteikti arī neteikšu, ka grāmata būtu baigi kruta (man visas citas šī autora grāmatas, ko esmu lasījusi līdz šim, ir patikušas labāk), bet domāju - nez, kā būtu bijis, ja es to lasītu pirms pāris gadiem vai, piemēram, vēl interesantāk - vidusskolā.


Maybe it isn't the motivating factors that matter so much as simply participating - thrusting your best true, authentic self into the universe with wild abandon. Maybe yielding to our true nature propels us forward into the great unknown, toward targets that we haven't even dreamed up yet but exist nonetheless.