un vēl man arvien vairāk liekas, ka cilvēkiem patiesībā dzīvē, ja neskaita miegu, ēšanu un socializēšanos, un izziņu, vajag tikai "dziedāt, dejot, spēlēties un taisīt lietas", tas ir, principā, kustēties, radīt un radoši izpausties.

man gan tika ļoti pamatoti norādīts, ka principā šis ir tik fundamentāli un visaptveroši, ka it kā jau nekas tāpat nepaliek pāri, bet man šī doma palīdz, jo, iespējams, fokusē pret būtisko. es īsti nemāku paskaidrot. bet tas, kā es par to tagad sadomājos, ir - ja tas būtu kritērijs tam, vai uzskatu, ka esmu dienā gana daudz izdarījusi, ja es katras dienas vakarā vienkārši pajautātu sev, vai es dziedāju, dejoju (kustējos) un kaut ko uztaisīju, tad būtībā gandrīz vienmēr es varētu teikt neapstrīdamu "jā", un visas dienas tātad būtu pietiekami produktīvas. un es varētu sev teikt, ka tad jau esmu laba diezgan.

protams, šis tā nepārdomāti noformulēts un nav jau viss tik vienkārši, bet šis ir tas virziens, kurā gribu domāt un dzīvot.