ai, tas viss ir no noguruma vecākiem. es sevī arī jūtu to potenciālu būt riebīgai pret to, kas bērnam ir dārgs (piem, solu atņemy lego), jo bērns mani diezgan nomoka, un es arī esmu tikai cilvēks. es cenšos veidot situācijas, lai viņam nebūtu iespējas sakrist man uz nerviem, bet yas ne vienmēr izdodas. un es tiešam ļoti cenšos. 90ajos mammām bieži bija jācīnās par izdzīvošanu, un nebija laika dvēseles smalkumiem, tikai stress. tas protams neattaisno, bet es nepazīstu nevienu, kas spētu ar to dīlot bez kļūdām, dusmām utt.