es to rakstu tāpēc, ka manam vīrietim ir jāraksta referāts sociolōģijā, un man, savukārt, par dirkheimu šo to ir gadījies mācīties, galvenokārt gan reliģijas teoriju kontekstā, un man patīk palīdzēt. un tā kā es to rakstu ap puspieciem no rīta, pēc centīgi uzturētām vairāku stundu ilgstošām ciešām attiecībām ar dirkheimu un viņa tekstiem, tad gramatiskās formas var būt divdomīgas. jā, viegli apdraudēta ir domāta kā viegli apdraudama, bet tā jau vairs nav mana problēma, hahah. kurpretī skaidrojums/izskaidrošana jau ir vnk gaumes jautājumus, var jau teikt, ka lietvārdi ar izskaņu -šana ir nevēlami, bet man pohuj, neesmu filolōgs un man viņu piekasīšanās šitādām muļķībām šķiet bezjēdzīga.

un vēsturiski dinaimiskais kļūst statisks nevis sociālā plaknē, bet tad, ja faktos saskata tikai sociālo, kur citu faktōru mijiedarbība tiek ignorēta - dirkheimam vispār ir šī problēma, tāds skaidrojums, kas, viņaprāt, der visam un visur, kaut kāds stīvs rāmītis, kurā viss notiek tāpēc, ka sabiedrība (awesome epic collective consciousness) tā vēlas. viena teōrija visiem sociāliem fenomeniem, un viss. kas nu jau sen kā vairs nav akceptējams, un tā gan es patiešām domāju. as to what extent that really matters, tas jau cits jautājums. nav tā, ka man liktos svarīgi runāt par dirkheimu un šīm lietām, jo visi, kas grib, tāpat saprot. un sociolōgiem viens pīpis, viņiem visām teōrijām pietiek ar statistiku, hahah. :D