no rīta man likās, ka šitās fiziskās sajūtas ir kaut kāds sods par buržujisko dzīvesveidu nesenajās dienās. tagad man liekas, varbūt tas bija kaut kāds antropolōģiskais liktens -
atbraucu mājās pavemt, aizgāju pie māmiņas pēc grāmatas, aizmirstajām papīra lapām un kuņģa pilieniem, un ko es tur redzu - mans brālēns Elmārs visā savā godībā ķimerējas ap saplīsušo datōru, dodot man nepārspējamu iespēju pajautāt viņam, vai viņš vēlas piedalīties manā ekonōmikas antropolōģijas pētījumā. urā, tagad manu informantu lokā būs pārstāvēta arī vīrišķā puse, dievs svētī vemšanu!
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on November 29th, 2010 at 01:14 pm
likteņa pavērsieni no.n