jā. es gan vienmēr esmu ticējusi, ka citiem NAV jāuzmin manas vajadzības, un no turienes arī droši vien tā pārliecība, ka gribēt=nedabūt, jo, ja citi neminēs un es neteikšu, tad jau toč tikai laimīga nejaušība var kaut ko dot.

es esmu dusmīga, ka man šis viss ir mokoši jāmācās pašai. ka vienmēr ir bijis skaidrs uzstādījums - "ja nepiedāvā, neprasi. tas nav pieklājīgi, tas nav pareizi, tā vienkārši nedara". jo iemācīties ar pirmo piegājienu ir daudz vieglāk, nekā pārmācīties.