nu, ņemot vērā, ka tā ir skola, nākamgads ir druuusku varbūt tuvāk, nekā citās vietās, vai ne.

bet es nesaprotu, kā cilvēki par šādām lietām nejūtas nenormāli vainīgi, ja neienīst savu darba devēju. tā direktore uz mani skatās apaļām acīm un prasa, vai es nevarētu vēl arī latviešu valodu mācīt, un es jūtos kā perams suns, jo, nu, jā, varētu un varētu pat visai labi, bet īpaši negribu.