man šķiet, vislielākās grūtības atrast un uzturēt kādu līdzsvaru man rada milzīga, visaptveroša neuzticēšanās nākotnei

kas vispār šķiet nedaudz dīvaini, atceroties, kā vēl pirms pusotra gada es konkrēti ar pelnufeja runāju par to, cik entuziastiska es par to jūtos; visu laiku domāju, vai tas "labais" posms manā dzīvē bija maldi, vai arī konkrētās ~karjeras+mācību izvēle vienkārši bija tik traumatiska pieredze, ka sagrāva arī reāli uzbūvētu drošību