hmm. varbūt arī šitā. lai gan tomēr mani māc kaut kādas šaubas. varbūt tās abas vispār nemaz nav tik saistītas lietas.

es tieši domāju, kas ir īpašs tajā, tb, kā tas nākas, ka reizēm ir companionship ar cilvēkiem, bet reizēm ne, tb, kas to atsķir no vienkārši presence, parastas klātbūtnes. jo es, piemēram, skolā taču daudz uzturos kopā ar citiem, gan skolēniem, gan kolēģiem, reizēm mēs darām foršas lietas, bet tur nav tā companionship īsti, lai gan tad, kad izdodas, piemēram, fantastiska stunda, kurā man ir interesanti un jauniešiem arī, es jūtos visai worthy, salīdzinoši. tad, kad es sēžu uz dīvāna ar rr_rrr_r un krūzi tējas, un skatos mūzikas video youtube, es īsti tā apzināti nekā nejūtos specifiski worthy, bet jūtu companionship. hmm. vai arī varbūt tajā otrajā tas ir kaut kā jau ietverts? vai arī companionship rodas tai telpā, kur worthiness is irrelevant? hmm.