Par to wannabe intelektuālismu, vispār jau šķiet tieši ļoti valid par to domāt, es arī pēdējā laikā pārdomāju tādus elementārus jautājumus, like ko es vispār daru? Tas iet kaut kādās fāzēs manuprāt. Ir pusaudzīgie jautājumi, un tad tev kādu laiku šķiet, ka zini, ko dari, tad atkal tu apstājies un uzdod tos jautājumus.

Vēl man šķiet tā socializācija tāpat kā grāmatas dod kaut kādu veidu saprast kā lietas jūt un domā citi, varbūt tas atkal ir kaut kaut kā egocentriski, jo rezultējas introspekcijā, bet tas ir tik kruti kādā brīdī piefiksēt, ka you're not the only one going through these things.