The Way He Looks (Hoje eu quero voltar sozinho) ir, iespējams, visu laiku mīlīgākā coming of age filma, ko esmu redzējusi. it kā nekas īpašs, bet tā aizkustinoši un, galvenais, tik dzīvīgi un īsti - dramatiskie momenti nesamāksloti (tb, ir sajūta, ka īsti pusaudži tiešām tā varētu rīkoties, nevis tēli dara kaut ko tikai, lai sižets aizbīdītos pareizajā virzienā), un galvenie varoņi nedara visādas klišejiskās, stulbās lietas, kas parasti šāda veida filmās parādās. vispār visi galvenie varoņi tādi ļoti likeable, liekas diezgan forši cilvēki.
un kopumā filmā kaut kā tik galvenokārt gaiši un maigi viss, jo sevišķi beigas. brīnišķīgs vieglums.

vienīgā problēma, tagad man arī gribas bučoties, hahahah. ehh.