Tā mēdz būt ar to socializēšanās/strādāšanas dilemmu - vai nu jūties vainīgs, ka nerūpējies par savu labsajūtu, vai arī jūties nekrietns par pienākumu nepildīšanu (arī bez katoliskas bērnības). Man pieredze rāda, ka vislabākā socializēšnās sanāk pēc kāda padarīta darba. Tomēr dažkārt ir tā, ka socializēšanās palīdz saņemties darbiem, it īpaši tad, ja ļoti gribas un esi noguris no strādāšanas. Bet jebkurā gadījumā vainas sajūta par izšķiestu laiku ir ļoti paralizējoša un galīgi nepalīdz nevienā jomā.