jā, es pilnīgi piekrītu - man arī šobrīd ir drīzāk, nevis "man ir nediagnosticēts autisms" sajūta, bet gan pārliecība, ka man piemīt dažādas tendences, kas cilvēkiem ar autismu ir ļoti sakāpinātā un izteiktā līmenī. Es arī principā neesmu no tiem med. enciklopēdijas šķirstītājiem, kas sajūsmā sev piedēvē visas kaites pēc kārtas, par autismu tas drīzāk tā ir bijis, jo man ir licies "beidzot es esmu atradusi kaut ko, kas zinātniski pamato visādas manas rīcības, nevis saka "tu esi slinks un izlaidies bērns", piemēram. Es ļoti daudz domāju tieši par to apmaldīšanos un nespēju orientēties, kas man vienmēr ir bijusi ļoti raksturīga, tagad, kad man ir nopietnas redzes problēmas, cilvēki vismaz vairs nesaka "tu noteikti atradīsi, tev tikai vairāk jāpacenšas" vai tamlīdzīgi. Jo tas nav tikai par redzi, man kopumā nav nekādas dabiskas virzienu izjūtas un arī, nezinu, kā to precīzi formulēt, kaut kādas iekšējas sajūtas par to, kā meklēt pareizo virzienu/galamērķi utt. Nu, teiksim, parasti cilvēki, kaut vai tajā pašā stradiņu teritorijā vienk. sāktu apstaigāt visas ēkas, lai noskaidrotu (kaut vai pēc izslēgšanas metodes), kura ir īstā, kurā jānokļūst, bet man nav iekšējas sajūtas, ka tas varētu strādāt - man ir pilnīga "I am completely lost" sajūta, tāds milzīgs izmisums un panikas sajūta par to, ka es esmu tik pazudusi telpā, un tas nemaz nemazinās, kopumā pieaugot manai drošības sajūtai par to, ka problēmas var atrissināt un ar ļoti daudz ko (es pieļauju pēc būtības komplicētāku) par pareizās ēkas atrašanu, var tikt galā, ja tikai beidz psihot un sāk kaut ko lietas labā darīt, bet uz orientēšanos šie principi nestrādā - es esmu konstantā panikā, ka pazudīšu. Un jā - tāpēc es spēju ļoti identificēties ar to, ka cilvēks nemitīgi jūtas "pazudis" un "neīstajā vietā". Tb - tas noteikti nenozīmē, ka man ir autisms, vienk. ir mierinoši, ka kādam vēl tā ir, līdzīgi kā man ļoti palīdz tās dāmas, ar kuru video, es te kaut kad biju ielikusi, teiktais, ka viņa arī reizēm nevar noķert pareizo transportu redzes dēļ, nevis ar domu - vai, cik mums ir briesmīgi, bet vienkārši - kāds vēl zina, kā tas ir.