izmetos no dzīvokļa kā viesulis, neuzvilkusi ne džemperi, ne šalli (bet šoreiz vismaz abus paķēru līdzi padusē, lai gan cimdus aizmirsu, bet gan jau iztikšu), paspēju uz transportu sekundi sekundē, bet tagad kaitinoši uzmācas doma, vai izslēdzu gaismu vannasistabā. mani šausmīgi kaitina bezjēdzīgi ieslēgtas gaismas.
aberdīnā, dzīvojot kopmītnēs, regulāri veicu gaismas izslēgšanas "apgaitas", jo dzīvokļa biedrenes, par spīti telpās izvietotajām norādēm par resursu (elektrības, ūdens) taupību, cītīgi mēdza saslēgt visas iespējamās gaismas, un neizslēgt tās, no telpas izejot. un tā varēja sanākt ierasties tukšā dzīvoklī, kurš apgaismots tā, it kā tajā būtu pie darba ķēries kaut kāds izšuvēju pulciņš. nesaprotu, kāpēc jāatstāj ieslēgta gaisma tualetē, kad tur neviena nav un durvis ir ciet, tā ka tas pat nedod nekādu papildu apgaismojumu gaitenim, kurā tāpat ir ieslēgta gaisma. ļoti priecājos, ka vismaz jaunajā kopmītņu ēkā, uz kuru pārvācāmies otrā semestra laikā, gaitenī gaisma bija ar sensoru un arī citās telpās bija kaut kāds mehānisms, kas pēc kāda laika pats izslēdza gaismu.
es nezinu, vai tad nav pieņemts bērniem mācīt, ka aizejot aiz sevis jāizslēdz gaisma?