man tagad viss sāp (nu, labi, galvenokārt jau mugura un plaukstas), un es esmu šausmīgi laimīga. man patīk talkot, man vajadzētu kādu vietu, kur es varu regulāri nodarboties ar kaut kādiem zemnieciskiem darbiem.
vēl pie labajiem notikumiem jāpieskaita atrastā "love her like jesus" dziesma
(pierādījums tam, ka mistiskā noras reiz trolejbusā dzirdētā dziesma tomēr nebija mīts), twilight seju meistarības līmeņa celšana, bezmaksas alus dzeršana un vispār kopējā lieliskā noskaņa.
ek, ko nu te uzskaitīt. starp citu, notika arī kas sen nebijis - no aktivitātēm ir bildes. can you imagine that? ^^ tagad man laikam vairs tik ļoti nešķiet, ka viss šis laiks tālajā nākotnē šķitīs kā aizmirstībā grimis, jo no tā nebūs saglabājušies nekādi dokumentāli pierādījumi.

uz skumjās nots - izskatās, ka vulkāns varētu neļaut arī man nokļūt bristōlē nedēļas nogalē. labi, ka vēl nenopirku autōbusa biļeti no lidostas uz pilsētu un atpakaļ, hahah. un, ja nenokļūšu bristōlē, ivars noteikti priecāsies. jo tādā gadījumā es pilnīgi noteikti braukšu uz to konkursu, lūst vai plīst.