jāsaka godīgi, ka nedaudz iztrūkos, šito izlasot. jo pati it kā klasificētos par needy person - kā jaunākais bērns ģimenē (un ar kolosālu vecuma starpību) tiešām esmu pieradusi, ka ir vienmēr ir kāds, uz ko paļauties un kam paprasīt padomu. then again, es ar to cenšos tikt galā, lai gan viegli nav.

bet parodoksālā kārtā ar sev līdzīgiem cilvēkiem baigi negribās uzturēt kontaktu, jo no malas daudz labāk redzams, cik tas ir skumji un pat kaitinoši, ka pieaudzis cilvēks ir tik nobijies un par sevi nepārliecināts.