ziniet, kur es biju? es biju akvalandē!
man šķita, ka tā vieta ir jau tik aizvēsturiska un nošņurkusi, ka drīz varēs ņemt lukturīti un tur bradāt mēģināt iet, bet nē, strādā, un kā vēl strādā (!). sarūsējušas trepītes, aprūsējušas lietas ap logiem, daudzās krāsās nokrāsoti radiatōri, kaut kādas kvarca lampas virs flīžu podesta (un sauc to par..pludmali XD) ūdens ne dziļāks par 1,4m, aizslēgtas atpūtas telpas, neaizslēdzamas tualetes (droši vien, lai nevarētu nodarboties ar seksu tādi trakie kā dažs labs), karstas burbuļvannas, kur ik pa brīdim ieslēdzas burbuļošana, pilns ar krievu bērniņiem un pensionāriem. tas viss ir kaut kādā veidā tik skaisti, tik skaisti, tik skaisti.

man kādreiz ir bijuši tādi brīži, kad es jūtos kā akvalande, ziniet. as if in -
something that should have been shut down long ago, but is still running, for some inexplicable reason. ne jau tādā ziņā, ka man vajadzētu klikš un šatdaun, bet tā, ka lietas, ko es daru, situācijas, virzieni ir tādi, no kuriem būtu sen vajadzējis tikt ārā, bet es nē un nē, un beigās, beigās sanāk tā nožēlojami, bet mīlīgi, mīlīgi un skaisti. un pārsteidzoši. kā akvalande.