mazliet vairāk nekā pusotru stundu pirms izlaiduma, kad biju ar noru ieradusies savākt to paltraku, kas jāvelk, un redzējusi cilvēku masas plūstam dažādos virzienos, sajutos ne tikai vienkārši nīgra par to, ka nevar vienkārši savākt diplomu bez nekādas ampelēšanās, bet pēkšņi arī ārkārtīgi bēdīga, tik ļoti, ka pat pilnīgi saraudājos bez nekāda iemesla. pēc tam nospriedu, ka organisms vienkārši, balstoties uz to, ka esmu tērpta visa melnā, pieņēmis, ka esmu bērēs un būtu jāskumst. bet tad satiku kursabiedreni un sākās pirmsizlaiduma briefing, un kļuva labāk. un post-izlaiduma "nelegālais" champagne lunch ar noru un fred universitātes pedagoģijas fakultātes telpās (tagad domāju, nez, vai to vajadzētu uztvert kā zīmi, ka esmu pareizi izvēlējusies semi-tuvākās nākotnes plānu) jau bija pavisam priecīgi un brīnišķīgi.
to, ka neesmu visiem, kam apsolīju, piešķīrusi live stream linku, sapratu tikai tad, kad ceremonija jau bija sākusies, piedod, pelnufeja >< , tas nebija tīšām.

tas arī viss, esmu māsters.