šovakar bija sarunātas tikšanās ar diviem dažādiem cilvēkiem, kas abi galu galā atteica. vienu brīdi, kad biju sapratusi, ka šitā iznācis, likās, ka varbūt vajadzēja klausīt gut feeling, kas parādījās pirms iziešanas no mājas ar brāli ēdot želejkonfektes, kad viņš jautāja, vai man ir laiks noskatīties seriāla season finale, bet es atteicu un centīgi pedāļoju uz centru. un tomēr, koncertā atradās renāte un pieklājīgs ungāru baltvīns, izdevās pēc veselas mūžības satikt Līvu, un kopumā jutos mierīgi un jauki. mājupceļā rimi nopirku brālim čipšus ar čīzburgera garšu un sev lāsēnu ar karameļu garšu, un maizi, kuru liekot groziņā ticēju, ka tā ir nātru maize (jo tā bija rakstīts uz cenu zīmes, pie kuras tā bija novietota), bet tagad izrādās - vienkārši lavašs ar zaļumiem un sieru, tā rakstīts uz iepakojuma. jūtos vīlusies. un vēl ritenim tik mīksta pakaļējā riepa, ka jābrauc mājās ar autobusu, jo bail, ka atkal pārplīsīs kamera. bet visādi citādi, labi, ka izgāju no mājas, un labi arī, ka pievīlos ar cilvēku satikšanu, sanāca tāds reality check.