Es par šo arī daudz esmu domājusi, ka tepat taču ir cilvēki, ar kuriem tas vis notiek, viņi dzīvo pavisam man līdzās, iet uz tām pašām vietām, kur es (vismaz agrāk), bet ar mani nekas tāds nenotiek..nezinu vakar tv skatījos raidījumu par jaunā rīgas teātra grima mākslinieci, un kad viņai jautāja, kāds īsti ir fotogēniskuma noslēpums, viņa atbildēja, ka varbūt tā ir kāda dievišķā dzirksts vai personības šarms, kas uzšķiļas tieši kameru priekšā, jo dažkārt tās meitenes dzīvē ir pelēkas peles, kuras neviens neievēro, varbūt šis ir kaut kā līdzīgi, cilvēkā tas vai nu ir vai nav.