Akkal man neveicās! |
[Oct. 13th, 2012|12:48 am] |
[ | mood |
| | interesants | ] |
[ | music |
| | tikai pulkstenis... | ] | Šonedēļ redzēju apbrīnojami daudz vabolītes ( mašīnas) , bet vienmēr biju viena! Kāpēc, kad kāds cits redz vabolīti, es vienmēr esmu blakus un dabūj sitienu pa plecu??? Varbūt šis ir kritiens, pēc kura sekos baigais kāpums, proti, es TĀ kādam sadošu pa plecu, ka maz neliksies...iespējams pat vairākem, vairākkārt... |
|
|
Comments: |
From: | (Anonymous) |
Date: | October 13th, 2012 - 02:13 am |
---|
| | | (Link) |
|
Šodien, staigājot pa Rīgas ielām, nodomāju tieši to pašu! Cik gan negodīgi ir būt vienam šādos brīžos. Patiesībā, nonācu pie secinājumu, ka tālu nav tas brīdis, kad it kā netīšām uzgrūdīšos virsū kāda svešinieka plecam...
From: | digna |
Date: | October 20th, 2012 - 02:53 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Šis man nav saprotams un lūdzu turpmāk man nesist!
| From: | saarta |
Date: | October 23rd, 2012 - 11:32 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Neko nevaru solīt. Sāc pierast zīzīzizisterrr!!!! | |