pilnīgi nejauši sanāca atvērt kasjauns.lv rakstu par 10 frāzēm, ko nevajag teikt cilvēkiem bez bērniem ( : http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/174 080/10-frazes-ko-nevajag-teikt-gimenem-k uram-nav-bernu )
Pārskrēju pāri pa diagonāli un šķiet viss tik sen zināms un pašsaprotams, bet acīmredzot ne man vienīgajai šķiet, ka vēl mūsdienās kāds takta sajūtā ir tik atpalicis, ka lieku reizi ir jāapkopo "bērniņiem par zvēriņiem" valodā.
Pilnīgi niez nagi šo "izglītojošo" materiālu nosūtīt tiem dažiem pamuļķiem, kuriem līdz šim šķitis, ka cilājot šo tēmu paspīdēs ar dzīvesgudrību, taču tai vietā klaji paužot savu diezgan nabadzīgo toleranci.
Pārskrēju pāri pa diagonāli un šķiet viss tik sen zināms un pašsaprotams, bet acīmredzot ne man vienīgajai šķiet, ka vēl mūsdienās kāds takta sajūtā ir tik atpalicis, ka lieku reizi ir jāapkopo "bērniņiem par zvēriņiem" valodā.
Pilnīgi niez nagi šo "izglītojošo" materiālu nosūtīt tiem dažiem pamuļķiem, kuriem līdz šim šķitis, ka cilājot šo tēmu paspīdēs ar dzīvesgudrību, taču tai vietā klaji paužot savu diezgan nabadzīgo toleranci.
Comments
Man jau liekas, ka ar šādām frāzēm biežāk mētājas nevis tāpēc, ka nesaprastu, bet tāpēc, ka ir taču tik patīkami runāt no 'pareizajām' plašā sabiedrībā atbalstu guvušajām pozīcijām, sevi paglaudot ar - re kā manā dzīvē viss kārtībā, tātad esmu labs cilvēks.
(Reply to this) (Thread)
|
aha, piekrītu un attiecīgi tālāk izriet, ka par sevi un savu dzīvi pārliecinātam cilvēkam tik primitīva pašapliecināšanās nav nepieciešama.
(Reply to this) (Parent)