Labs citāts.
Tev tā ir gadījies?

(Reply to this) (Thread)

Ojā, un kā vēl ir gadījies! Tev nav tā gadījies?

You know, tā sajūta, kad vēlies palīdzēt, kad vēlies otram dot, bet tad attopies, ka tas netiek novērtēts. Manuprāt, cilvēkiem tomēr jāapzinās viņu vērtība (un visas brīnišķīgās lietas, uz kuru došanu esam spējīgi), un, ja citi Tevi nenovērtē, tad kāda jēga vairs censties un "sisties" viņu dēļ/labā? Ir pilna pasaule, kas Tevi novērtēs un cienīs, un tieši tā pasaules daļa ir pelnījusi manu laiku un manu uzmanību.

Bet ar sabiedrisko darbu ir citādāk - kad es nodarbojos ar to, es jūtu gandarījumu, arī ja tikai 1 no 100000 novērtēs manu darbu - es vienalga apzinos, ka esmu kaut ko labu un paliekošu izdarījusi.. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir, ir gadījies, jā..

(Reply to this) (Parent)

Vilties tiešām ir skumiji. Bet vai reizēm nepieķeramies cilvēkiem par ātru?

It kā gribas palīdzēt, uzturēt sarunu, būt pretīmnākošai, bet sākumā tomēr no cilvēka ir jāievēro zināma distance, lai redzētu cik daudz brīvas vietas ,ko aizpildīt, otram ir.

Lai gan pozitīvie un labsirdīgie parasti pievelk kā mušpapīrs un tas ir visai neizbēgami... Līdz ar to rūpīgi jāizvēlas pie kā pielipt... :D

(Reply to this) (Thread)

Nevēlos būt muša, kas pie kaut kā pielīp :D :P
Galu galā - I am a free soul!

Pozitīvie un labsirdīgie vispār pievelk retāk nekā sliktie, so that's why someone surprised me :D bet izvēles izdarīšu kārtīgi un pārdomāti ;) no mūsu izvēlēm, galu galā, atkarīga, kāda būs mūsu dzīve...

(Reply to this) (Parent)