| kā man apnicis |
[Oct. 4th, 2009|03:55 pm] |
es jau visu laiku šajā blogā čīkstu, bet nekur citur es to darīt nevaru. draugiem stāstīt nevaru, jo tad būs skandāls.
man ir apnicis, ka man jāklausa sīkākajām pavēlēm. tiklīdz es iedrošinos, ko bilsts pretī mani sūta dirst. jāklausa visam, ja neklausu uz mani izgāž žulti. ja diršu pretī, par mani rēc. tas ir tik nogurdinoši. mana dzīve- nožēlojama. |
|
|
| pamats |
[Oct. 4th, 2009|12:12 am] |
es tagad skatos daudzu citu cilvēku bildes.. atceros, kā daudz kam esmu bijusi pamatā, sākumā. kaut ko esmu savienojusi. bet kaut kur es vienmēr pazūdu. un citi aiziet. un tad neviens mani neatceras, neatceras, ka es arī tur biju. man tas reizē ir tik ļoti vienalga, un tomēr skumji. dažreiz gribētos būt kaut kur citur. kaut kam citam. vai es nožēlošu savu laiku?
es varētu darīt tik daudz. un reizē neko. ko es gribu? es vispār tik daudz ko tomēr nezinu. |
|
|
| skoliigi |
[Aug. 22nd, 2009|05:45 pm] |
ai.
visiem nepatīk kā es iepērkos. jo redz negrabju pirmajā veikalā visu , kas pa rokai. es varu atgriezties vēlreiz tajā pašā veikalā un paskatīties. esmu neciešama, jo man patīk staigāt ar kājām. un patīk staigāt pa pilsētu. esmu neciešama, jo neizdomāju interesantas idejas, ko darīt. un neesmu sajūsmā par visu. un esmu maita, jo iebilstu. un ar mani nerunā, jo es vienmēr esmu vainīga. jo es kaut ko piebilstu. man par to visu reizē ir pohuj un tajā pašā reizē tādas dusmas, ka varētu kādu sist |
|
|
| Life is not about how many breaths you take, but about moments that leave your breathless |
[Aug. 8th, 2009|12:58 pm] |
| [ | mood |
| |  blank | ] |
| [ | music |
| | AC/DC | ] |
dzīvoju mierīgi un skaitu savus elpas vilcienus. nekāda asuma tam nav. vismaz ja es zinātu, cik man vēl ir atlikuši... tas jau būtu jautrāk.
nekas sevišķs nenotiek. mana dzīve nav slikta. tā ir parasta. un es esmu parasta. varbūt nedaudz nožēlojama. joprojām.
bet nekas, es visu laiku savā prātā spiežu uz to, ka es kko it kā mainu. bet laikam jau nekas nenotiek. bet tajā pašā laikā attaisnoju sevi ar to, ka vēl nav laiks īstajām lietām.
joprojām man paliek skumīgi, bet es notrulinu savas skumjas. vai arī mans prāts jau ir piekusis no šī mazohisma veida.
nu labi, tik traki ar mani nav. bet man neiet ne slikti, ne labi. man neiet nekā. nekas nenotiek. protams, elementāra dzīve virzās uz priekšu ar jautriem un ne tik jaukiem momentiem, bet kā ar momentiem, kas mani atstāj bez elpas? nav. nē, nav gan.
tikko ieskatījos kalendārā.. jau 8. augusts. pēdējais brīvlaika mēnesis. jjā, es eju skolā! tas jau laikam varētu manas skumjas nosaukt par stulbiem tīnīšu murgiem. iespējams, jo arī tas nedaudz atvelk. bet laikam vēl daži gadi, lai skatītu lietas no cita punkta.
es, protams, negribu, lai kāds nodomā, ka es esmu nožēlojamā, kuras dzīvē ir tikai skumjas.. vasarā šis tas notiek, es pat pietiekami daudz smejos, bet tas nav tik viegli kā kādreiz. stulbas lietas ir sadarītas, ko es labāk šeit postot nevēlētos..
vispār tikko padomājot par to, ko sarakstīju, sapratu, ka īstenībā tas ir baigais mēsls, pilnīgi nekādas jēgas un sakarīgas doma. un man ir žēl, ka tu iztērēji savu dārgo laiku.
bļee. moš tmr nepostot. nē. postošu. savu iztērētu laiku es vēl kkā tomēr vērtēju.
PS.. šis ir kaut kas līdzīgs, ko uzrakstīju latviešu valodas eksāmena rakstiskajā daļā.. liela diršana, bet nekādas domas. nekādas jēgas... kgan nē, šeit doma ir. lai arī lasītāji nezin, kuram pieder šis posts, es tomēr nespēju pat tā atklāt savas domas un vēlmes. kāda jēga piedirst citiem prātu.
atā. |
|
|
| tu vari aizmirst elpot... uz īsu brīdi |
[Jul. 7th, 2009|01:40 am] |
umm, pēdējā laikā es jūtos tik labi
es vairs tik daudz nesapņoju savus lielos, skaistos sapņus, vienkārši dzīvoju dzīvi. un varbūt pat ir labi
pagaidām ir labi
un man ar to pietiek. |
|
|
| no rest for the wicked |
[Jun. 20th, 2009|12:38 am] |
ja lieta ir skaista ir labi. ja tu to maini, tā nevar palikt nekāda savādāka-tikai skaista.
vēl labāka? jā un nē. tu vienkārši labāk redzi vērtības.
esmu garlaicīga, man ir slikti, man ir labi.
man ir skumji, bet tomēr nav. kad es beidzot sapratīšu?
tas vien dara mani skumju |
|
|
| jaunums |
[Jun. 7th, 2009|02:57 pm] |
| [ | mood |
| | blank | ] |
man ir jauns sapnis.
tik daudzi jau ir bijuši, bet tas izskatās tik labi.. kaut gan, labi padomājot, nepilnīgi.. bet man ir jauns mērķis.
tas dod stimulu darīt vispār kaut ko
ahh, ko es diršu atkal pati sev.
nez ar ko mana dzīve atšķirās no citām.
man ir skumji.
nē, tomēr nav.
nevar saprast. |
|
|
| sāpīgs temats |
[Jun. 1st, 2009|08:22 am] |
| [ | mood |
| |  cold | ] |
dažiem ir divas iespējas. brīnišķīgas iespējas. viena, protams, ir labāka, bet otra arī ir lieliska. nekas slikts nevar notikt. man nav pat vienas tādas iespējas, jo tas jau nemaz nav pa īstam. un vai man tas liek justies labāk? nē. |
|
|
| bezzē |
[May. 19th, 2009|08:58 pm] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
ja tu nerunāsi, tu nekad vairs nebūsi laimīgs.
ja tu runāsi, tu varbūt kādreiz atkal būsi laimīgs. |
|
|
| . |
[May. 15th, 2009|02:34 pm] |
šīs dienas notikumi savukārt ir pat ļoti pozitīvi.
līdz šim.
viss ok, ja neskaita to, ka visi aizņemti. varbūt vakarā, varbūt vakarā.
khek, ziniet kāds jau visiem besis pēkšņi vakarā, ne? un ai, ai.
turklāt vakarā nevar realizēt manu spožo plānu.
točc besī.
toč
ā jā, diena taču līdz šim bija pozitīva, jo jo.. tas tā vnk ir, es sakarā ar visu tomēr jūtos pozitīva un kaļu tik pat pozitīvus nākotnes plānus. ar pozitīvu mūziku fonā un pozitīvu frizūru uz galvas
hehh, čavv |
|
|
| lulz |
[May. 14th, 2009|06:51 pm] |
| [ | mood |
| | jeeeeeej | ] |
kā skabarga dirsā, kad tu pats savas idejas realizē pēdējais, vai nerealizēt nemaz, ne?
es jau nevainoju citus, bet nu tāpat tas ir diez gan nomācoši. |
|
|
| hahahahaha |
[May. 13th, 2009|04:26 pm] |
| [ | mood |
| | man gribas............gulēt? | ] |
labdien.
ēem, esmu nesen atnākusi mājās no skolas. iespējams, tiek gaidītas gaudas, kā man riebjas. bet man neriebjas. ehh, kgan latviešu valodas runas izvēle sagādā zināmās problēmas. es nevaru izdomāt TEMATU. wtf
ai, karoč esmu atradusi veidu, kā neskumt. jā, jā. tik viegli. tikai rodas aizdomas, ka ar laiku kļūšu par sarkastisku maitu. bet es turos. man joprojām gribas kaut ko skaistu, netaisos iznīcināt pēdējās iespējas.
es, es, es tgd velku multeni. daria. niceee
čau, čau, nāciet uz tēju. |
|
|
| es mīlu brīvību, neko citu |
[May. 6th, 2009|08:50 pm] |
| [ | mood |
| | hopeful | ] |
You say that you're always fine
kāpēc pēc dažādiem vārdiem, tekstiem no citu puses var šķist, ka tikai es un vēl daži indivīdi skumstam? vai citi melo? vai tiešām skumjām ir vajadzīgi atbilstoši notikumi dzīvē? domas vienmēr ir tikai pozitīvas? vai arī tas liecina par prāta ieslodzīšanu "tā ir jājūtas" rāmjos? citus domas neaizvilina pie nepiepildītām ilgām, neiespējamām un skaistām lietām?
par šo es domāju un sapratu, ka arī es tā varu. šodien es neskumstu. šodien. šodien jūtos brīvi. pareiza mūzika.
cik patīkami. ehhh. ieskrieties un nekad neapstāties.. |
|
|
| salauztie. |
[May. 3rd, 2009|11:03 pm] |
labvakar
kādu laiku neesmu rakstījusi, jo tiešām nezināju, ko lai raksta. un tagad arī nezinu. bet nu centīšos.
laikam jau nerakstīju tāpēc, ka man gāja labi. un ja ir labi, nav vajadzīgi vārdi.
esmu viena mājās. jau otro dienu. vakar bija tuc tuc. šovakar esmu viena. tik sen neesmu bijusi viena. tik skumji, tik vientuļi. īstenībā bailīgi.
sāku atkal skumt, jo atcerējos, ka dažas lietas nav īstas. skaistās lietas nav īstas. atliek tikai draudzība. tā var būt īsta. ne ar visiem, bet var.
es es es. nevaru. tas ir tik skumji.
kam vispār ir jēga?
kur lai rod piepildījumu?
atā. eju noņemt makaronus |
|
|
| vakars šovakar skaists |
[Apr. 24th, 2009|10:27 pm] |
sveiki, draudziņi.
ši diena, jā. gandrīz pilnīgi pozitīva. skolā bija jābūt 9:55 [ gandrīz nogulēju, pamodos 9:51]
ēeem, tikai četras stundas, kas arī ir pozitīvi.
pēc skolas aizgāju uz patizlu skolas pasākumu [ jēe, jēe] tiku pusē, tad aizgāju prom.
pēc tam bija neliels gruža brīdis, kad domāju par dzīvi. ka manējā laikam nav tik visādu notikumu piepildīta. tusiņi, blaa, blā. var jau būt, ka nevajag. bet tad atkal šķiet, ka to kārtīgi neizbaudu.
tad izgāju ārā. diez gan jauki [ atkal spēlēju estrādē kārtis ]
atbraucu mājās nesen. vakars tik skaists. man gribējās palikt ārā,. gulēt. un skatīties gaisā. un runāt. bet galvenais nekur neiet. kaut kur augstu. un un lai man ir labi. lai beidzot ir ļoti, ļoti labi.
atā |
|
|
| it's strange what desire will make foolish people do |
[Apr. 23rd, 2009|08:57 pm] |
| [ | mood |
| | blank | ] |
| [ | music |
| | HIM | ] |
pēdējo dienu dziesma- Him-Wicked game
kā es gribētu būt maza, stulba aita, kas tic brīnumiem.
bet es neesmu.
tapēc ir skumji.
atkal.
es gribētu stāstīt. bet es nemāku pateikt. man nav kam teikt. neviens nesaprot. laikam. un nav neviens, kam varētu stāstīt. |
|
|
| ļabvakar |
[Apr. 21st, 2009|11:23 pm] |
ļabvakar
man šodien ir diez gan, pat ļoti, labs garīgais. un diez vai kādam interesē, ka kādam citam ir labi. soo, atā |
|
|
| ej dirst, nekā laba nav |
[Apr. 20th, 2009|04:07 pm] |
čavvvvv
pirmais fakts, ko man vajadzētu uzrakstīt ir tas, ka šorīt atklāju uz lūpas aukstumpumpu [ khee, khee smuki jau izklausās caurvējā bučoties, bet vainīga vien būs riteņbraukšana aukstā laikā]
otrs fakts, ka vakar, vai arī šodien, hvz. nu ŠONAKT. aizgāju gulēt, tas ir - izslēdzu gaismu, tieši 3:59, tātad ne jau no rīta.
pa skolu vazājos lielākoties autopilotā. bet neviens jau īpaši to nepamanīja, ja nu vienīgi manu novēloto reakciju uz jautājumiem. īstenībā man jau vienalga, sēdēju ar austiņām ausīs, un man bija labi.
+ tas, ka man ļaunā učene skolā atņēma 6 kārtis ;( . bāc, man no viņas ir bail. izskatās tāda mēnesserdzīga.
ekh, vēl man ir diez gan pacilājošs garīgais. bet tam ir iemesli. pirmkāt, esmu nedaudz miegaina un mans domu lidojums nav tik tāls kā parasti, un tas laikam ir labi, jo novestu mani pie ierastajām skumjām, un tomēr man prātā tomēr nedaudz raisās domas, tikai šodien tās nez kāpēc neizraisa tādas skumjas. otkārt, vēl ir diena. treškārt, klausos The Killers.
nēeee, nēee, tomēr gruzis tuvojas. čau, es bēgu. |
|
|
| rakstot šo virsrakstu, pulkstens bija 2:12 |
[Apr. 20th, 2009|02:12 am] |
labvakar
principā vajadzētu teikt arlabunakti, bet tad es pieļauju, ka man paklausīsiet, un aiziesiet arī. [ galu galā te nekas aizraujošs nav gaidāms]
mani valda zināms izmisums, ka ir jau pāri 2viem naktī. bet gulēt iet es negribu, guļot ātrāk pienāk rīts. un rītu es negribu.
kas šodien notika? es no rīta viena pati ar riteni aizbraucu paskatīties teātri. ja godīgi, vienam ir daudz vieglāk iedziļināties. vai arī man jāatzīst, ka nebūtu īpaši daudzi, kas gribētu man doties līdzi. vienalga. vēlāk spēlēju kārtis estrādē. [ nav diez ko interesanti, vai ne? un es arī necentos]
vakars kā jau vakars. noskatījos ZT, patrulināju savu prātu.
īstenībā šis vakars nez kāpēc tik aizvadīts diez gan pozitīvā noskaņā. es tiešām nezinu kāpēc. un jo vairāk par to domāju, jo vairāk šis neizskaidrojamais pozitīvisms sāk izzust. un es nemaz necenšos to apturēt. labāk atgriezties pie pierastām emocijām. sapņošu par saldo dzīvi, kādas man nekad nebūs. tad man atkal būs pohuj, jo galu galā es varētu vienkārši dzīvot un darīt ko gribu. ar šādu apņēmību iešu gulēt. nezinu gan kāpēc, jo es lieliski zinu, ka nākamais vakars būs tāds pats.
bļe, jau atkal iebraucu konkrēti garlaicīgā tematā.
čau, es atkal iegrimstu sevī. vai arī kaut kur citur. jāmēģina izsapņot kaut kas labs.
ps. es aiziešu gulēt, jo man patīk iet gulēt, tas ir forši. man nepatīk celties. |
|
|
| trešdiena, gandrīz ceturdiena, 15.aprīlis, gandrīz 16.aprīlis,bet gads gan 2009-nepārprotami |
[Apr. 15th, 2009|11:39 pm] |
| [ | mood |
| |  ehh | ] |
khe, khe, khe
šis vakars jā
esmu pametusi domu par iešu gulēt laicīgi, jo mani pietiekoši labi aizrauj supernatural, kas ir 00:15.
bet tas nekas, rīt tikai 5 stundas [3 no tām vispār neuzskatu par mācībām]
šis vakars jau atkal nedaudz nostaļģisks un skumjš, proti mēģināju atrast senos bērnudārza biedrus draygos [ak, jaunās tehnoloģijas, sēdi mājās sazinies]. plāns jau labs, bet neatradu neko [ slikta atmiņa attiecībā uz vārdiem].
un kāpēc skumjš? jo, jo, jo es gribu kaut ko skaistu dzīvē- kaut ko tādu, ko līdz šim esmu tikai redzējusi filmās un izlasījusi grāmatās. un skumjas, ka nekā tāda nav. mazākas skumjas par to, ka citi nevar būt tādi kā es gribētu, lielākas, ka pati neesmu tāda kā gribētos. tad es atcerējos, ka par to var nedomāt. var nedomās bērnībā. bet bērnība jau sen garām. un tur tiešām, tiešām, tiešām neko nevar darīt. ehh.
tā vien izklausās, ka esmu sasodīti sapņains un skumjš cilvēks. sapņaina es esmu noteikti. bet skumja tikai tad, kad esmu viena.
čau, gaidu tālāk supernatural. |
|
|