| pamats |
Oct. 4th, 2009|12:12 am |
es tagad skatos daudzu citu cilvēku bildes.. atceros, kā daudz kam esmu bijusi pamatā, sākumā. kaut ko esmu savienojusi. bet kaut kur es vienmēr pazūdu. un citi aiziet. un tad neviens mani neatceras, neatceras, ka es arī tur biju. man tas reizē ir tik ļoti vienalga, un tomēr skumji. dažreiz gribētos būt kaut kur citur. kaut kam citam. vai es nožēlošu savu laiku?
es varētu darīt tik daudz. un reizē neko. ko es gribu? es vispār tik daudz ko tomēr nezinu. |
|