rururuu

Recent Entries

12/4/10 02:07 am

man tikai tagad pieleca, ka, iespējams, maniem skaļajiem mājieniem par to, ka man kaut kāda savā tualetē pīpējoša loha dēļ smird vannasistaba (kas ir diezgan liela daļa no visa mana dzīvokļa), visticamāk nav nekādas jēgas, jo te taču gandrīz visi ir krievi, un krieviem droši vien tās sūdzības latviešu valodā ir tādi paši kaķa ņaudieni, kādus izdod tas svītrainais spalvu kamols pie mājas, kurš aizvien neļauj man normāli izmest atkritumu maisu konteinerā.

11/29/10 07:48 pm - vai arī uz dažiem jautājumiem man jāpārstāj atbildēt godīgi.

es zināju, ka man nepatīk mans dzīvokļa saimnieks!

ā nē, bet uz jautājumu, vai viņš labi runājot latviski gan es nespēju atbildēt godīgi.

bet pētersīlis ir atteicies pavisam. bērēs dziedāšu Joe Dassin - Salut! īpaši piemēroti nav, bet vismaz būšu izvedusi to nabagu līdz galam.

11/15/10 09:33 pm - demain

esmu tikai nomainījusi pieslēguma veidu, nopirkusi dažus eiro papīrīšus, aizņēmusies somu un fotoaparātu no māsas, bet mans pētersīlis laikam visu nojauš un sāk sprāguļot jau laicīgi.

jāiet skaitīt viņam franču dzejolīti un nogriezt lielākos zarus.

11/2/10 10:24 pm - tuvojas ziema, jāsāk vilkt slēpes laukā

šodien guvu bērnības deviņpadsmitgadības traumu. 

nezinu, varbūt būtu nedaudz vienkāršāk, ja sekojošais teksts būtu tāds, par kuru rakstīt "turpmākais teksts satur šokējošu informāciju, cilvēkiem ar vājiem nerviem iesakām sēdēt biksēs", bet tas ir nekas cits kā:
Teātrī mūs visas, izņemot divas meitenes, savietoja zālē par tādu kā slaloma trasi, kura tām izņēmuma meitenēm jāizslēpo (lasi, jāiziet no viena gala līdz otram, nepieskaroties mietiem) ar aizvērtām acīm, bez taustīšanās. Kad tas darīts, maina lomas. Pienāk mana kārta, aizveru acis, saprotu, ka ir kaut kā baigi neomulīgi, bet nu es, protams, kā jau braša meitene nemaz netaisos tā uz vietas padoties. Pēc neilga laiciņa saskrienos ar otru slēpotāju, pasaules izjūtas niecīgie pārpalikumi izšķīst kā cepumi tējā, un sajūta ir vienkārši katastrofāli biedējoša. Mani soļi aizvien vairāk sāk tuvoties puscentimetra garumam un piefiksēju, ka seja ir saņurcījusies tā, it kā kāds man atkal skalotu deguna dobumu, bet tie sasodītie mieti, es taču dzirdu katru, kura sāk smaidīt, dzirdu, kā viņas elpo (bet tajā pašā laikā tur reizē ir arī dezorientējošs klusums) un pārāk ļoti mēģinu sajust viņu enerģiju, līdz ar to nevaru tikt vaļā no sajūtas, ka viņas ir vienkārši visur un cieši blakus. Tā ir klaustrofobija neierobežotā telpā. 
Pēc gandrīz piektdaļgadsimta mani beidzot apstādina un liek atvērt acis. Es stāvu teju ar degunu krāsns skurstenī apmēram divus trīs soļus no vietas, kur es sāku savu trasi. Visiem prieki. 
Man nē. 

Vispār patiešām nesmieklīgi manā gadījumā, bet uzdevums bija brīnišķīgs tādā ziņā, ka es pēc tā sapratu lietas, kas citādi man neienāktu nemaz prātā vai arī kuras man vienkārši bija pārāk grūti saprast.
Tā, lūk.

11/1/10 11:06 pm - bet vispār man iet labi, turpinu ostīt terpentīnu.

ņammāju no sestdienas palikušās vīnogas un atcerējos kādu brīnišķīgu sarunu, kura izvērtās par neilgu, bet karstu disputu.
  "ROZĪNES IR VĪNOGAS, BET VĪNOGAS IR ARĪ ROZĪNES" 
man joprojām liekas, ka šito jau nu vajadzētu visiem saprast.


10/31/10 10:22 am

jopcik, es arī!

10/31/10 08:54 am - a man vēl pilna izlietne traukiem.

tās zīlītes taču ir gatavie huligāni!

10/28/10 05:06 pm - zaļākais dzīvokļa iemītnieks

superpauers nav ilglaicīgs, tāpēc labi, ka man ir tas gāzes balona štruments, ko pabungāt un pamīļot.
mums veidojas tik jaukas sarunas, ka saskatu viņā labākā drauga potenciālu.

tikai mazliet neveikli, ka es nekādi nevaru atcerēties, kādā vārdā mēs viņu reiz nokristījām.

10/24/10 01:16 pm

it kā negribas neko nožēlot, bet Kinoprovokāciju nakti es tomēr mazdrusciņ nožēloju gan.
 jo šīrīta pašsajūtu, kas aizdomīgi tiecas saukties vārdā, kuram normāli vajadzētu asociēties ar brūno un smirdīgo, neatsver kinobaudas pārpalikumi - nu, varbūt tāpēc, ka to vienkārši nav. pēdējais gabals ar nosaukumu 'Istaba Romā' ar savu fantastisko tizlumu aizslaucīja visu, ko bija panākusi Ça commence par la fin. Kaut arī tas Romas brīnums likās pamatīga ironija (es tiešām ceru, ka neviens to gabalu nevienā brīdī nebija domājis nopietni!), viņai tādā gadījumā tomēr smagi trūka tā virtuozitātes līmeņa, kas ironiju kino padara par ironiju.
 no otras puses, tas vismaz ir vēl viens arguments pret kāda jaunieša kinouzskatiem - "viss, tikai ne Holivuda". tas nu gan, es neesmu nekāda Holivudas ražojumu advokāte, bet mani kategoriski tracina šitie kategoriskie spriedumi. 

 man tak pēdējo stundu vārtoties gultā vairs nekas cits kā pliki dibeni un krievu jaunkundzes tizlās sejas izteiksmes sapņos nerādījās! 
nemaz nerunājot par amora bultu, aaaa 

UPD: Nu nē, es tiešām pieprasu balto karogu! Tikko izlasīju, kas vispār rakstīts Baltijas pērles mājaslapā šīs filmas aprakstā:"(..)Hulio Medems turpina savos kinodarbos seksuālo dziņu un dvēseļu savienību studijas. Šoreiz fokusā izvēlētas divas sievietes. Filma veidota kā Matiasa Bizē stāsta „Gultā” kino adaptācija."
 Bet iekš TVNET šī filma ir viena no 5, kurām viņi iesaka pievērst īpašu uzmanību. 
 Tad nu tur teksts ir šāds: 

Spāņu režisora Hulio Medema šā gada filma "Habitacion en Roma" jeb "Istaba Romā" (angliskais nosaukums – "Room in Rome") gan sagādā nelielu vilšanos, ja esi sekojis Medema daiļradei jau agrāk. Salīdzinot ar lielāko daļu viņa iepriekšējo darbu, "Istaba Romā" atstāj saturiski pārāk banāla (nu neesi tik maigs) un emocionāli pasekla (un kur nu vēl ja tam klāt ir arī slikts aktierdarbs!!) darba iespaidu, taču tajā netrūkst Medemam raksturīgās skaista, netipiska kadrējuma mīlestības (te nu gan piekrītu, kadrējums bija labs), kā arī gana daudz erotikas. Pēdējās šoreiz ir pat īpaši daudz (GANA DAUDZ EROTIKAS? tas jau robežojās ar parodiju par lesbian porno). Turklāt runa ir par sieviešu kailumu (un maz ko citu), taču stiprā dzimuma pārstāvjiem nevajadzētu sapriecāties pāragri, jo šoreiz Medems centies ielīst sieviešu psiholoģijā līdz kaulam (akdievs, lūdzu, lūdzu nokaunies par šo rindu!), .

Attiecīgi "Istaba Romā" brīžiem atgādina "Seksu un lielpilsētu" tikai ar vismaz kaut cik darboties spējīgām smadzenēm personāžu galvās un krietni intīmāku sajūtu līmeni.

Filma veidota kā Matiasa Bizē stāsta "Gultā" kino adaptācija un vēsta par divām jaunām, izskatīgām dažādu tautību (spāniete un krieviete) sievietēm, kuras atbraukušas uz Romu, tur iepazinušās un pēc vakara uzdzīves nonāk visnotaļ intīmā divvientulībā ar senās vēstures klātesamību (vēsture tur bija patiešām stipri izvārdzis mēģinājums piešķirt tam miesas apdziedājumam kaut kādu formiņu) piesātinātā viesnīcas istabā. Megajautājums Medema stilā – kur un kā ierastajā dzīves ritējumā un pienākumu gūzmā atrast vietu pēkšņi uzvirmojušai kaislei?

Filmas granāta ir vannā tēmēta Amora bulta (jā, vispār spridzināja gan. es balsī par to smējos)

Un kas tā bija par absolūti bezjēdzīgu izņirgāšanos par to viesnīcas darbinieka tēlu? Viens no mēģinājumiem iedziļināties sievietes psiholoģijā? WTF?

Un kā ar mūziku, kas ir patiešām dažviet ir pilnīgā bezsakarā un ar pavisam sižetam neatbilstošu raksturu?

Bet, jāteic, kaut ko jau Medema kungs būs panācis, ja jau es te ņemos. Tad nu apsveicu. Te nu laikam es sakasīju pati savu kategorisko spriedumiņu. Jauki. 

10/21/10 01:23 am - forši būtu šito nodot

un es te visā savā nopietnībā drukāju tēzes par intertekstu E. Raupa "Putn"ā, bet Microsoft Word ņem un atsēdina visas šitās dumās runas ar savu autocorrect no "alūzijas" uz "žalūzijas". 
 Tā teikt, beidziet te runāt par niekiem, ja.

10/19/10 10:50 pm - Andri uz sekciju!

Andra Jakubāna "Vakariņas ar klaunu" ir apmēram tas pats, kas nepareiza informācija Veselības centra 4 mājaslapā. Sīkums jau, bet tik un tā liek bezjēgā celties pusseptiņos no rīta un ar visu grandiozo lupatas pašsajūtu kulties uz turieni ar diviem transportiem, lai no blondās reģistratores dzirdētu 'neko tādu nezinu', kaut seja vairāk saka apmēram 'man šķiet, drīzāk jūs vienkārši neesiet sevišķi gudra'. Tāds variants, protams, arī pastāv, bet es tik un tā jūtos piečakarēta. Reiz piečakarēta slimiķe, tagad piečakarēta lasītāja.
No sākuma gribēju salīdzināt ar to tārpu muslī, kas ar visu karoti apstājās trīs centimetrus no manas mutes, bet tas, lai gan arī radīja piečakrētības sajūtu, laikam tomēr bija daudz riebīgāk un psiholoģiski traumējošāk. kā jau ar māsu runājāmies, ne par pretīgiem uzskatītie stāstiņi pie galda, ne mats zupā nespēj panākt to efektu, ko izdara nevēlamu dzīvnieku klātbūtne ēdienā.

Šovakar Andris Jakubāns līdz galam neizlasīts tiek izsūtīts uz sekciju (šoreiz nevis to procesiju, kurā uzšķērž un baksta iekšas, bet to milzīgo objektu ar septiņpadsmit durtiņām) līdz tuvākajai iespējai atgriezties reģistrētajā dzīvesvietā, savukārt es varētu mēģināt izspiest no sevis nu jau akūti nepieciešamo saimniecisko aktivitāti. Nelielā vienistabas dzīvoklī nekārtība var būt neticami klaustrofobiska.

10/8/10 11:25 am - merde

es sapņoju franču valodā.

10/6/10 10:47 am - tā diena ir sestais oktobris divtūkstošdesmit

tas ir gandrīz vai neticami. pēc vairāk kā mēnesi ilgas piespiedu atturības man atkal ir visas iespējas notriekt laiku interneta lipīgajos tīmekļos, bet
es laikam esmu tik apmulsusi, ka pie datora nenākšu līdz pat vakaram.

un, pieliekot punktu šim teikumam, no galda atkārās neliels zirneklīt's. jāsecina, ka mans vienistabas dzīvoklis ļoti strauji uzsācis pārtīklošanās kampaņu - vispirms tīklveida timbaciņi kaktos, tad internets un visbeidzot astoņkājainie.
man laikam to connectionu smagi trūcis

8/31/10 03:44 am - garīgs izliekums, kur brītiņu padusēt

tikko uzdūros kādam ļoti vecam melnrakstam:

Tagad pāris dienas mana Allaha paduse būs Murakami "Aitas medīšanas piedzīvojumi".

Tas, protams, bija kontekstā, bet laikam visā šajā vākšanās besī šī rindiņa man kaut kāda iemesla dēļ liekas uzjautrinoša.
(Allaha paduse, Murakami paduse)
Šaubos par Allahu, bet simboliski Murakami gan piestāv paduse. Vismaz caur 'aitu' viņš tiešām varen' daudz kili-kili taisīja.
                 

8/22/10 03:08 pm - mani sit fakts, ka es neprotu sist

otrais spēriens pa pēcpusi.

8/6/10 01:50 pm - ko es vēlos, to es sev novēlu.

pirmais spēriens pa pēcpusi.

8/5/10 03:59 pm - Paldies par lietu, August

Divi no diviem budžetiņiem kabatā, ruu sasmaidās un palēkā.

Bet man liekas, man rokām vajadzēs vēl pāris pirkstu vai vismaz dažus spērienus pēcpusei - pa šo mēnesi man vēl jāpaspēj paaugties.
Labi, ka līst.

7/31/10 04:27 pm - bāc.

nē, bet puikdzimums nemāk vienkārši atbraukt pie manis ciemos.


7/21/10 02:25 am - ja tā pārdomā

cik skaisti un cik absurdi tas bij' - mēs uzcēlām viens otram pjedestālu tik augstu, ka vairs paši nespējām aizsniegt ne ar roku, un pat ne domu.

7/16/10 12:29 am - karstākais jaunums (jūlijs 2010)

esi stilīgs?
nu tad zini - tie, kas patiešām seko jaunākajām modes tendencēm, jūlija karstajās dienās organizējas alternatīvos pasākumos ar sistēmām un inhalācijām pirtsveidīgās slimnīcas palātās. nesmukas plaušas jeb pneimonijas glamūrs - lūk, kas šobrīd ir aktuāls.


tagad, kad vecāki jau pēc pāris minūtēm būs mājās un man vairs nebūs jābūt varenai, man vājprātīgi gribas čīkstēt. bet patiesībā tas ir milzīgs atvieglojums, varu dziļi izelpot (un pīkst vecas durvju eņģes) un ieelpot (trahejā ir rāvējslēdzējs) un izelpot (tās eņģes) un.
Powered by Sviesta Ciba