7/2/10 03:43 pm - es esmu klibiķe no Ežezera
bet vispār ar tām pēdām kaut kā neiet. esmu pārradusies no, iespējams, visdīvainākā pasākuma, ko varētu nosaukt par ceļošanu. un visdaiļrunīgākā savā patībā šobrīd esmu ar kreiso kāju - uzblīdusi, sarkana, ņerkstoša.
tā bija trīs dienu Latgale, bet es paspēju nodzīvot gadu. tāpēc plašāks rewiev būs, bet kaut kad vēlāk. tagad jāliek gurķi uz acīm.
6/23/10 11:41 am - papēdītis, kleitiņa un skropstiņa
par spīti mazliet pastieptam plecam un nenormāliem zilumiem pat tādās neiedomājamās vietās kā pēdas, man tie divpadsmit gadi noslēgušies varen' labi.
es tikai nekad nebūtu domājusi, ka tieši šī reize būs tā, kad jaunieši masveidā pierādīs, ka ārišķības par labu spēlē ļoti reti. šeit gan tās vienkārši bija ļoti nevietā dažai, varbūt tāpēc.
6/18/10 12:27 am - par vīnu, kamēr man vēl pietiek ar divām glāzēm
vīns ir baigi interesantā štelle. man, piemēram, patīk, ka manā istabā stāv vīna glāze un tā pavisam vienkārši - tukša, vientuļa, bet stāstoša. vīna glāzei, kas ir tukša, sakars ar vīnu ir tikai nosaukumā, var jau būt, ka cita glāze istabā man patiktu tikpat ļoti, tomēr es šobrīd pieņemu, ka nav nekā labāka par vīna glāzi, jo šobrīd tā ir vienīgā glāze, kas ir manā istabā (ja par glāzi kāds neiedomājas uzskatīt arī burku, kurā skalojas netīrie akvareļkrāsu ūdeņi) un tāpēc..nuja. vīna glāze ir baigi interesantā štelle. tāpat kā vīns.
es nesaprotu, kā vīnu var dzert tā vienkārši. man viņš, ieliets sava nosaukuma glāzē, pieprasa uzmanību, pielāgotu vidi. pielāgota vide savukārt nozīmē piemērotu produktu, ar ko vīnam veidot tandēmu (jo man vīns vienmēr pieprasa vismaz partneri ja ne kompāniju; mans vīns nekad nav vientulis savrupnieks), atbilstīgu noskaņojumu un zināmu komfortu (kā minimums ir iespēja apsēsties un siltuma sajūta).
un vēl mans vīns ir diezgan nelokāms attiecībā uz gulētiešanu. kad izdomā, tad ir skaidrs: jāiet.
arī tagad jāiet. gribēju lasīt tālāk Deloveja kundzi, bet vīns gandrīz kā vīrs saka: "mīļā, slēdz to gaismu ārā".
principā galvenā doma sevī ietver zināmu prieka sajūtu par eksāmenu epopejas noslēgšanos.
6/5/10 01:35 am - tāda mode
klusa atskaldīšana. pa pirkstiņiem, pa kājiņai, pa sejiņai ieliksim vitrāžā, ko piekārt kaut kur pie buduāra, lai varētu ik pa brītiņam novērtēt, cik skaisti, un domāt: "a tie jau mani."
5/24/10 06:23 pm - mākslīgais intelekts, ja
mēs laikam tik tiešām tos datorus arvien vairāk teju līdz-cilvēkiem padarām - tikko pat ods ļoti centīgi ar snuķi manam vadu urbināja, asiņu āderi meklējot.
5/23/10 10:55 pm - bet par kaut ko citu mazliet.
vai tas, ko tu domā, ir tas pats, ko tu jūti?
5/23/10 09:18 pm - Mirkļi
piecstaru kronis nospodrināts glīti spīd. man prieks būt par piektdaļu karaļvalsts, kurā cits citu tik ļoti mīl.
5/14/10 05:17 pm - sūdi nevis notiek, bet viņus kāds taisa
nē, nu labā puse ir tā, ka es spēju nekrist uzreiz panikā, neraudu un esmu mierīga, bet īstā puse ir tā, ka es vienkārši fantastiski spēju visādos veidos sataisīt kaut kādus sūdus. nu jau tas ir ļoti tracinoši.
5/4/10 05:33 pm - bet vispār lasu de Sadu un priecājos
ar dažiem cilvēkiem ir tāpat kā ar putniem -
tu diez vai kādreiz sapratīsi, kāda velna pēc viņi ielidoja tavā dārzā un atstiepa tur kājas.
4/18/10 03:51 pm - tā ir, ka nav aizkaru
Ko tu, spicsāni mēnesi, cilvēkus tracini?
Kas tik tavas gaismiņas apspīdēts, šeit, manā istabā, jauns neatklājas, ha.
4/11/10 03:53 pm - pēc pērno ābolu lasīšanas
dažreiz liekas, ka pasauli tomēr veido nejauša intuīcija, nevis strukturāla sakarība.
1/20/10 08:27 pm
o Klimt, o Judīt, beidziet kliegt - diemžēl no manis šonedēļ pāri nepaliek nekas. toties nākamnedēļ...nākamnedēļ es kliegšu. HOLA CANARIOS!
ak jā, un šonakt atkal gandrīz apprecējos.
12/22/09 08:33 pm - vakara notikums
tad nu tā. tētis laikam mani sācis uzskatīt par lielu meiteni - kad es saku, ka manā istabā nevar iet, viņš nevis iedomājas, ka būtībā parīt ir ziemsvētku vakars un viss, kas ar to saistīts, bet paprasa, vai man istabā džeks kaut kāds ir paslēpies.
12/10/09 10:17 pm - labāk uztaisi man krūzi kakao.
mani nedrīkst ar vārdiem žēlot.
12/1/09 10:32 pm - cik skumji
Bet man nudien nebūtu jāpiespiežas izžmiegties rapidogrāfa vai pildspalvas ceļos pār papīru.
Tā kārtīgi tas nav darīts daudz par ilgu.
12/1/09 10:02 pm - cik neskumji
Man nudien bija ļoti jāpiespiežas, lai ierakstītu tos savus paroles simboliņus pie logošanās iekš draugiem.lv
Pusmēnesi tas nebija darīts.
10/12/09 07:58 pm - pārinstalēt pēdējo pusgadu?
Lietas ir lietas, tās pāriet, tās vienmēr galu galā ir pagātne, varbūt mīļa, bet pagātne. Lietās mēs sabāžam tik daudz emociju, ka sākam tās personificēt un piedēvējam spēju eksistēt kā kaut kam ja ne saprātīgam, tad vismaz ar jūtām gan. jā jā, arī man, manu dārgo dator, tikko likās, ka tu vienkārši kārtējo reizi ieliki man ar kāju pa seju, pa degunu. un es zinu, ka tu man tikai kārtējo reizi atgādini, no kā es esmu sasodīti atkarīga, es tik un tā esmu apvainojusies.
9/24/09 09:25 pm - kāpēc šodiena nebija pavisam nelāga diena
staigājos šodien pa manu ielu un šeku reku. redzu - pār mūsu zemīti debesu tilts.
_
skatoties tā uz augšu, mana mute bija mazliet vaļā, noteikti izskatījās pēc aaa. jo aitas man atbildēja ar bee.
sak, kas tur tāds īpašs.
9/15/09 11:14 pm
Troja. tāda kā Troja es tagad esmu.
9/14/09 12:17 am - nesubjektēts
tagad vajadzētu siltu padusi, kur iebāzt manas salstošās pēdas. un ne nu lai romantiskāk.