man ir apņemšanās trimdā nepirkt cigaretes, lai es nepalaistos kā pagājušovasar un manā budžetā nebūtu vēl lielāks caurums par muļķīgiem stārbaksa apmeklējumiem. pirms dodos turp, rīgā nopērku vairākas paciņas un tad lieku sev iztikt ar to, parasti sanāk. arī pirms pāris nedēļām nopirku mazus krājumus, bet, neražiņa, aizmirsu mājās. nu neko, apņēmos nepīpēt, nodomāju, ka izmisuma brīžos jau var palūgt dž, lai uztin, bet, nu, jūs jau zināt par to zudušo dvēseli. turklāt vairs nav kārdinājuma iet laukā viņam pievienoties, kad dzirdu viņu atveram mūsu čīkstošās pagalma durvis, jo viņš vienkārši to vairs nedara, veipot laikam var arī istabā, nesmirdot un dūmu detektors to neķerot vai kas tāds. protams, landlords to noteikti neatļautu, bet, re, kā gudrie un viltīgie studenti appiš pagastu.