es rīt lidoju uz rīgu, uz pavisam neilgu laiku, uz nedēļu, bet man ir kaut kāds stulbs stress, es nezinu, no kurienes, un tomēr šobrīd sūcu kaut kādu dīvainu kokteilīti no upeņu balzama pārpalikumiem un dzērveņu sulas, ķipa mierinot sevi, ka tā labāk aizmigšu. nu labi, es zinu, kāpēc man ir stress, tāpēc, ka es šitajos neilgajos (no vienas līdz trīs nedēļu garajos) brīvlaikos, respektīvi, visos brīvlaikos, kas nav vasara, cenšos sakasīt VISLABĀKĀS aktivitātes un brīvā laika pavadīšanas metodes ar mērķi to have THE BEST TIME, kas man liekas visnotaļ pašsaprotami. protams, ka es gribēšu sev visforšāko minibrīvlaiku. tikai man to gribās visu uzreiz un, ja pirmajā vakarā neesmu sadzērusi ar visām savām ļubestībām, no viena bāra lecot otrā dzīvoklī, man liekas, ka es izšķērdēju dārgo laiku. un tad vienalga pienāk kaut kādi debili vakari, kad nav ko iesākt, visas ļubestības ir aizņemtas darbos un skolās, teātri izpārdoti, es sēžu un raudu vecāku dzīvoklī.

bet nu šoreiz esmu izlēmusi "nesteigties", rīt ielidoju vēlu vakarā, tā kā būs vien enerģija vien zuzes samīļošanai, bet parīt plānoju tikai čilot savā nodabā, aiziet uz to piena pilnmetrāžas filmu, attīstīt janvāra fotofilmu, nopirkt satori bukazīnu un palasīt kaut kādā kafenē, pabarot pīles arkādijas parkā, moš omīti apciemot. un tad piektdienas vakarā rakstīt savām ļubestībām. mazliet tomēr nožēloju, ka neesmu ieplānojusi terapiju, jo man pēdējās pāris dienas ir bijušas baigās atklāsmes, ar kurām gribas dalīties un štukot, ko tur labu var pasākt.