šodien notika viskaitinošākā lieta visu kaitinošo lietu vēsturē. priecīga devos uz drukāto mediju lekciju, kas ir mans otrs mīļākais priekšmets šogad, un ieraudzīju auditorijas priekšā aizvietotāju, bet arī par to biju visnotaļ priecīga, jo šis kungs jau kaut ko pagājušogad man bija aizvietojis mediju priekšmetos un viņam tas bija izdevies labāk nekā pierastajam pasniedzējam. tikai šodien viņš mani galīgi neiepriecināja un iesāka ar gariem ievadiem par to, kāpēc nav lektore prastā ieradusies, kaut ko parunāja par kursadarba izstrādi (ok, tas bija noderīgi, jo pirms tam tikai tumša bilde rēgojās) un tad ņēmās runāt kādiem ceļiem teorētiski varētu aiziet šodienas lekcija. es jums varētu to vadīt, re, man pat ir slaidi (slaidi izskatījās ok), bet es nezinu, vai tā vajag, tāpēc varbūt rīkojam balsojumu un lekciju pārceļam, bet šodien ejam mājās. viņš mums pat nodemonstrēja sagatavotu pros/cons listi, kurā cons bija divreiz mazāk, bet es nesaprotu, kur prikols, kāpēc nevar vienkārši novadīt lekciju? neviens nebūtu pamanījis atšķirību, ja neskaita to, ka parastā lektore ir sieviete un aizvietotājs ir vīrietis, kurš, turklāt, tāpat ir pasniedzis mediju lietas lielai daļai klātesošo. un tad sākas tas sūda balsojums, kurā visi aizklāti un demokrātiski, ķeksējam lapiņās savu izvēli un tad pa visu auditoriju laižam maišeli, tā vietā lai, nu es nezinu, paceltu rokas vai skaļi bļautu kā spartas tautas sapulcē. un tas viss mēsls prasīja četrdesmit piecas minūtes, kas jau ir apmēram puslekcija. protams, ka ar desmit balsu pārsvaru uzvarēja pret, un es paliku dusmīga un bez lekcijas. aizvietotāja kungs, kā varam iedomāties, ir zaudējis krietnu daļu manu simpātiju. slaidus gan solījās atsūtīt. stulbā augstākā izglītība.