ļoti sen neko sakarīgu neesmu rakstījusi. nu tā, rakstījusi-rakstījusi. vasarā uzčinīju pāris ievadrindkopas un sākumus, kas bija diezgan daudzsološi, bet tad bija vai nu "ai, tāpat nav iedvesmas" un aizcirsts dators, vai arī vampīrdraudziņš uzrakstīja. tad vēl stāstīju sev attaisnojumus, ka iedvesmas nav un rakstīt negribas, jo darbs ar rakstīšanu saistīts, tak neies vēl pa vakariem mocīties, vai ne? domāju, ka rudenī atsākšu kārtīgi, ir jau oktobris un pagaidām nekā. studijas, protams, riebjas. viss riebjas. radošie priekšmeti šogad man ir mazākumā, bet vienalga uzdzen vēmienu. un kad mums semināros dod promptus, es uzreiz cenšos atcerēties, ko no vecajiem gabaliem lai izmanto, tā vietā, lai uz vietas ģenerētu jaunas idejas, jo man nesanāk desmit minūšu laikā izdomāt un uzrakstīt kaut ko krutu un wow un ko varētu klasē nolasīt bez aizķeršanās. nu labi, pat ne krutu un wow, vienkārši kaut ko sakarīgu un ok, jā, šis bija tā tīri neko, bet kaut ko J A U N U galvenais, saprotiet. es tak pati izlēmu, ka veco manuskriptu tēmas, ok, tās nedeg, bet tās vajag aizmirst un sākt producēt ko jaunu, tad nahuj es klasē panikoju par īsu atmiņu. bet tāda jau arī ir mana augstākā izglītība, tāds pēcskolas pulciņš drīzāk. pāris stundas nedēļā, kurās pasniedzēji stāsta, cik noderīgi ir izmantot mind-maps.

šodien lekcijā pasniedzēja jautāja, cik daudzi no klātesošajiem zina, kas ir gūtenberga iespiedmašīna. klātesoši bija apmēram sešdesmit cilvēki, lielākā daļa mediju un žurnālistikas studenti. neviens nepacēla roku. (kāpēc es nepacēlu roku, negribēju izcelties un pievērst uzmanību, tas viss ir atsevišķs temats, par kuru kaut kad jāatceras pastāstīt terapeitei.) ak kungs, wtf, cilvēki, jums vispār nav nekādu vēstures pamatzināšanu? skumji, bet man nav pa ceļam ar 98% cilvēku šeit. rīt mājās balle, kuru no sākuma gribēju, tagad šausmīgi negribu, pilnīgi apsveru domu aizmukt pie draudzenes uz nākamo jūrmalu vai londonu. un tas nav nekāds pms, es pārbaudīju.

man ļoti pietrūkst manas terapeites. man ļoti pietrūkst rīgas, vai esmu to jau minējusi pietiekami? diemžēl lielākā daļa manas cibas ir manas ilgas pēc mājām un čīkstēšana par manu šķībi greizi nepareizi izvēlēto skolu. martas asinis šovakar spēlē briāna?šarlotes? ielā, bet man jāiztiek ar bandcampu. man pietrūkst vampīrdraudziņa. man pietrūkst mana velosipēda, pa kāpnēm grūti uznesamā un vanšu tiltā uzstumjamā.