vispirms es izdomāju, ka gribētu kādu side hustle, lai vnk iemācītos jaunas prasmes. tad es iedomājos, ka varētu paskatīties vakancītes. tam sekoja doma, ka varētu vispār nomainīt darbiņu, bet nu pagaidām palikt, jo jāsaglabā ienākumi un bezdarbnieka trauma no 2018-2021 ir pārāk spilgta. tagad, kamēr visi ir atvaļinājumos un konferencēs, man jārisina kārtējā harmsa miniatūra, kas vienkārši uzdzen vēlmi likt atlūgumu galdā. un ja es atkal būtu bezdarbnieks, tad varbūt būtu lielāks spars sūtīt cv, nevis, kā šobrīd, naivi cerēt, ka man atzvanīs par to pieteikumu, ko nosūtīju pirms mēneša. who the fuck knows.

pēc mēneša man pašai konference, par ko biju ļoti excited pirms dažiem mēnešiem un kas bija mans vienīgais motivācijas stariņš, ambīciju un cerību simboliņš, jo tā ir tiešām ļoti kruta konference, bet nu whatever.