pilnīgi bezjēdzīgi šodien aizbraucu uz ofisu, bet nu vismaz trāpīju tieši tajā brīdī, kad daži bija izdomājuši ēst eklērus un dzert šampi. ja jau, tad jau, un pie reizes aizbraucu uz pavisam tuvu esošo dekatlonu, kur siekalojos ap pārgājienu ekipējuma plauktiem. man vajadzēja jaunu termosu, jo sestdien, cerams, dosimies visnotaļ ekstrēmā piedzīvojumā, bet ieķēru vēl pāris sūdiņus, lai gan gribēju vēl daudz sūdiņu, tai skaitā normālu jaku šīssezonas pārgājieniem. šovasar es gribētu saņemties viena pati doties ar telti uz muguras, ļoti gribētu aiziet no pāvilostas līdz jūrkalnei, jo tajā pusē ļoti maz būts. visticamāk, ka šis man arī būtu jāiet vienai pašai, jo neviens negribētu tik ilgi un tālu pisties, lai vnk ietu gar dižjūru, bet es gan būtu tam gatava. es būtu gatava nopirkt sev plītiņu un katliņu, un ar šo visu dīlot kā stipra, neatkarīga sieviete, lai arī tas būtu burtiski ļoti smagi, man būtu problēmas šo visu sastūķēt somā un es noteikti apraudātos miljons reižu. bet izklausās ļoti skaisti. ja nesanāks pāvilosta-jūrkalne, tad toč jāaizbrauc uz kaut kādiem tuvākajiem kalniem.