nez, kāda būtu mana vasaras bilance bez tā sūda sociālā eksperimenta. vienīgā interesantā lieta tad būtu darbs, kurā nu palikušas divas nedēļas pirms dodos atpakaļ uz trimdu. sociālā eksperimenta blakusefekti tiešām ļoti pisa diseni un motivāciju un maisījās pa galvu darba laikā. esmu ļoti neapmierināta ar paveikto, kas gan drīzāk būtu jādēvē par nepaveikto. bet varbūt sūdīgi strādāju tāpēc, ka zināju, ka principā nav lielas jēgas, ja jau tāpat jādodas trimdā. trimda gan visiem nākot par labu, re, pat jrt tomēr ir devies trimdā. incanti zināt, kāda būšu padevusies pēc diviem (vai arī tie tomēr būs trīs?) gadiem.

jebkurā gadījumā, visvairāk sāp sirds par to, ka atkal būs rudens un es atkal šajā rudenī nebūšu rīgā. nebūs slapju, aukstu rītu un slapju, aukstu vakaru. nebūs pīlīšu barošana oranžā arkādijas parkā. nebūs taisīšanās uz teātri istabas dzeltenīgajā apgaismojumā. sūdīgi. gan jau, ka būs vēsi rīti, bet vakaros visticamāk uz asdu pēc vakariņām iešu bezoderes žaketē. pīlīšu, ko barot, nav, varētu barot baložus, bet pie tās pašas asdas ir plāksne "baložus, lūgtum, nebarot, parazīti viņi ir" - lai gan tā jau nemaz ar nav tā vieta, kur es to darītu. ceru, ka mani interesējošās izrādes teātris.zip tomēr rādīs trimdnieku ltv portālā. everything happens for a reason, tā es sevi mierinu kopš februāra, bet tas jau ir kļuvis par nenormāli kaitinošu apgalvojumu, jo tos reasons sakasīt pagaidām izdevies nav. nevaru sagaidīt terapiju. veselas divas dienas jāgaida. un tas, cik ļoti es to gaidu, laikam īpaši labi arī nava.