neviens neteica, ka patiesībā man tam visam nepietiks enerģijas, tāpat kā neviens neiedomājās, ka es jutīšos līdzīgi kā pirmajā kursā ar manu melnā darba avantūru. ja vakardien es biju supercilvēks, tad šodien uzreiz pēc lekcijām aizbraucu mājās, atlūzu uz divām stundām un pēc tam tikai izgāju tikai līdz miskastei vai uzpīpēt. bet nevar jau pilnībā ļauties vājumam, tāpēc savu mīļāko komfortmaizīšu sastāvdaļas ēdienreizēs satinu pilngraudu tortiljās, un secināju, ka baltmaize tomēr ir lielākā daļa baudas šajā pasākumā. vispār jau man kādas divas nedēļas nebija bijusi tāda lieta kā trīs pieklājīgas ēdienreizes dienā. nu neko, baltmaizi paņemšu līdzi pārgājienā sestdien, lai gan izskatās, ka iešu viena, jo, protams, ka kaut kam bija jānoiet greizi. varbūt arī neiešu vispār, jo tie nieka 10 kilometri uz kājām (bez kompānijas, kas uzklausīs čīkstēšanu) šobrīd izklausās briesmīgi, lai arī cik ļoti nepietrūktu būt dabā.