man tāda smaga galva pēdējās dienas, kaut kas visu laiku šausmīgi traucē un uztrauc. vakardiena gan solījās būt jauka un mierīga, tā vienubrīd arī bija, es varēju sasveikt draudziņu dzimšanas dienā un vēl sniegā paspēlēties ar suni, kas vispār ir serotonīna trieciendeva. izrādās, ka pa vidu tam visam priekam es arkādijas parkā gandrīz padirsu izbildētu filmiņu, tā nu vēl dabūju divreiz skriet cauri apsnigušajam un saulainajam rajonam, pa ceļam lamājot savu pieķeršanos analogajiem procesiem, bet tomēr atradu. izglābu kaut kādas garlaicīgas mājsēdes bildes, vēl nav attīstītas, bet pēc šī bezjēdzīgā uztraukuma gan jau tur nekas tik kruts nebūs izdevies. uztraucos arī par studijām. ir tikai otrā semestra nedēļa, bet es jau vairs nevaru. un es pat varēju sesiju. ja sestdien atkal neizdosies jau mēnesi atliktais gājiens gar jūru, tad es pat vairs netēlošu, ka varu.