vai kāds nav novērojis, vai citās valstīs ir tikpat liels studējošo atbirums pirmā semestra pirmajos mēnešos kā latvijā? 

gan jau, ka es pārsteidzos ar saviem secinājumiem pēc trim studijām divās valstīs, bet nesen lekcijā ieminējos, ka studiju pamešana pirmajā semestrī, ja kaut kas nepatīk, latvijā ir ļoti izplatīta, citi vietējie piekrītoši māja ar galvu, taču ārzemnieki izskatījās, ja ne izbrīnīti, tad vismaz kaut ko jaunu uzzinājuši. protams, ka nevajag palikt studēt, ja nepatīk un neinteresē, dievs zina, kā es ar to stragloju sava pirmā grāda laikā, bet nu uk mūsu kursa sastāvs palika lielos vilcienos nemainīgs. atceros, ka tikai viena meitene pazuda otrā kursa laikā, varbūt bija vēl kāds. manās abās studiju pieredzēs latvijā gan studijas uzsākuši pāri divdesmit studentiem, bet jau pirmā semestra sākumā vairāki saprot, ka nebūs, un pārstāj nākt. bakalauru arī pabeidza mazāk kā puse no sākotnējā skaita, bet tas atbirums vēlreiz uz beigām aktualizējās.

kādi tam varētu būt iemesli? finansiāli? šobrīd maģistru uzsākot, puse no kursa, visi vietējie, bijām budžetā, bet pēc diviem mēnešiem lielākā daļa vietējo studijas pametuši. uk toties visiem bija tas milzīgais studiju kredīts, vietējie arī varēja ņemt maintenance loan. studiju maksa gan ir tikai viena finansiālā aspekta puse. un es saprotu, ka apvienot studijas ar darbu ir milzīgs stragls. vai arī tie ir vnk nepārdomāti lēmumi un kārtīgi neizpētītas izvēles? viena no meitenēm, kas tikko pameta maģistrantūru, man mājupceļā pēc lekcijām bija teikusi, ka gribēja šo mācīties "priekš sevis", bet sapratusi, ka tomēr neesot priekš viņas. imho "priekš sevis" vispār ir vienīgais iemesls, kāpēc kaut ko studēt, bet nepamet sajūta, ka dažās jomās (khem, sociālajās un humanitārajās zinātnēs, khem) tas "priekš sevis" tiek sagaidīts kā nepiespiesta spriedelēšana par dzīvi un dažu eseju uzšvīkāšana, nevis tieši tāds pats ieguldītais darbs kā citās. bet nu hujzin.