savā jaunajā augstākās izglītības avantūrā man tiešām ļoti ātri apriebās lasīt par visādām silto zemju ciltīm un nācās secināt, ka patiesībā antropoloģija nav gluži tāda kā biju to iztēlojusies, tāpēc druscīt sāku raizēties, vai atkal neesmu akli pieņēmusi nepareizo lēmumu. ne īpaši patīk arī lasīt piecdesmit gadus senus strīdus, kuros divi onkuļi pārmet viens otram trūkumus grandiozās teorijās, kas pašpasludinātā lieliskumā sit viena otru pušu. tomēr reizēm sevi pieķer piekrītam viņiem visiem, apzinoties, cik patiesībā tas ir fascinējoši un ka neko citu nespēj sevi iztēloties darām šajā brīdī.