visvalža iela man ir kļuvusi par otrajām mājām, lai arī miljoniem lietu šeit ir traģiskas un krīt uz nerviem. piemēram, bibliotēkas traģiskais darba laiks - esmu beidzot pārstājusi auklēt tās pseidoilgas pēc jūrmalas, bet šādos brīžos, kad gaitenī sēdi blakus kontaktligzdai un neērtā pozā drudžaini klabini pētījumu, nevaru neilgoties pēc visiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem jūrmalas 24/7 bibliotēkā. lai arī es no sirds nevēlos, lai visvalža ielas trashu aizklapē ciet un uzbliež kaut kādu sterilu fakultāti torņakalnā. laikam jau vienkārši vajadzēja laikā to pētījumu uzklabināt.