niks keivs oktobrī uzstājās jūrmalmiestā, kur dzīvo mana sirdsdraudzene, es tā kā gribēju braukt, bet beigās neaizbraucu, aizbildinoties ar naudas trūkumu. un tad pāris dienu vēlāk visos manos soctīklu taimlainos sākās orgasmisku refleksiju sērija par citu pieredzi ar keivu, jo bija tāda sajūta, ka visi un viņu mātes ir bijuši uz koncertu katrs savā eiropas malā, bet es kodu pirkstos, jo nez kāpēc nevarēju vienreiz pārsēsties vilcienā. pagājušajos salacgrīvas pilsētas svētkos nolēmu, ka esmu tam pasākumam par vecu. bet tas man tagad vismaz būs pa kabatai. uz 2018. gada galvenā koncerta statusu gan tas nepretendē, tas joprojām būs februārī.