viss tāds sabremzējies liekas. vai arī esmu jau paspējusi pierast. bet ar augustu ieradās arī reality check, runā jūrmala. jūrmala, jūrmala. četrdesmit sešas dienas un atkal jau būšu tajā visā līdz ausīm. sapratu, ka tomēr man ir vēl vairāk bail nekā pirms gada, tomēr vismaz ir arī daudz biezāka āda. es pat mazliet brīnos par sevi, kā to visu pārcietu un ka tagad visnotaļ optimistiski grasos atgriezties. galu galā ir arī daži kritušie, bet es neesmu starp viņiem.