vakardien aizbraucu uz balli laukos, uz kuru īsti negribēju doties, bet nu tomēr jāizmanto katra iespēja doties uz laukiem, lai arī tikai pavisam nesen piedzīvoju to lielisko atklāsmi, ka nav obligāti jāpiedalās visās ballēs, arī draugu rīkotajās. vismaz atsvaidzināju atmiņā, kā ir izdzert šausmīgi daudz. un tomēr lauki bija šausmīgi skaisti, no rīta paģiraini lasījām ābolus, es rāpos ābelē, izbildēju pusi filmiņas un atkal sajutos kā mazs mākslinieks, kā arī stenēdama atvedu mājās piecus litrus svaigas ābolu sulas. šobrīd esmu pieņēmusi revolucionāru lēmumu šovakar sēdēt mājās. lai gan man ir žēl foršus septembra brīvdienu vakarus nosēdēt mājās. vēl vairāk žēl par savas sociālās baterijas izlietošanu kam tādam, par ko jau zināju, ka nav īsti vērts.