man besī ļoti daudzi cilvēki, bet neviens cits man nebesī tā kā es pati. pirms pāris nedēļām domāju, cik aizraujoša paralēlā realitāte ir mana dzīve. cik viss lieliski, protams, varētu būt vēl lieliskāk, bet nu kāda iespēja. un tad tā iespēja uzrodas. un vēl viena. protams, tās iespējas un to lieliskums mazliet padeldējas, taču man vienalga tas viss liekas baigais wow. jo tādas lietas parasti nenotiek. un tad tās notiek. darbs iebesās, bet tomēr tas ir fantastiskākais darbs, ko es šeit varu dabūt. starp mani un viņu ir okeāns, bet tomēr mēs satikāmies un tas ir fantastiski. kā viss tomēr notiek. tikai vajag. darīt kaut ko, tā sanāk. un besīties nevajag, arī par sevi nē. vajag nomierināties. un es nopietni apsveru to "saņemies" tetovējumu. nevis "imagine" vai "believe" vai "dream", bet "saņemies".
saki