nedēļu pavadu nekurienes vidū un strādāju kolhozā. biju cerējusi, ka, esot prom no rīgas kairinājumiem, varētu nelietot alkoholu un nesmēķēt, bet vakarvakarā mūsu bohēmistu-ravētāju kompānija sajuta spiedošu vajadzību pēc tā un ar pēdējo autobusu no nekurienes aizbrauca uz bausku pēc hesburgera, cigaretēm, tamponiem, aliņa un vīna, īsti nezinot, vai atpakaļ uz nekurieni nebūs jāiet 15km ar kājām. vismaz bija piedzīvojums (un atpakaļ braucām ar taksi).