vakarvakarā gandrīz uzmetu filmu vakara tipa dzimšandienas svinības. daži centās mani pierunāt palikt aleponijā, kamēr vienā dzīvoklī pļavnieku džungļos mani gaidīja kebabs un vislētākais vīns. pirms gada šī kombinācija šajā konkrētajā dzīvoklī būtu bijis viens no maniem mīļākajiem piektdienas vakara pavadīšanas veidiem. tā nu beigās aizbraucu ķekša pēc, piebeidzu kebabu, izdzēru tikai puspudeli vīna, paskatījāmies vecus stulbus raidījumus un atlūzām. man pat nebija spēka lūgt kādam, lai brauc man pakaļ. februārī tā arī nenoskatījos nevienu filmu. bet biju uz četrām izrādēm. no tām man ļoti patika gan tikai divas.