labrīt, ciba, neraizējies, februāris pret mani ir ļoti jauks. pagājušnonakt izgulēju ļoti saldas desmit stundas un nogulēju plecu, kurš tagad neganti sāp. esmu lēnām sākusi apgūt, kā balansēt dzīvi un atbildību, lai arī vienalga aizmirstu izdarīt lietas, dienām atlieku ēpastu rakstīšanu un pārāk bieži rokās ir aliņš. šī būtu ļoti laba diena profilaktiskam braucienam pie dabas, bet pēdējo naudu taupu savai ikmēneša klik klak terapijai. mans ričuks atkal/joprojām ir pusbeigts, tāpēc nevaru pat aizmīties līdz jaundubultiem, bet laikam ričuks pat vairs nav tik aktuāls kā agrāk, jo es lēni, bet apņēmīgi tuvojos b kategorijai un tagad savus vakarus pavadu ssā, skatoties uz mašīnītēm. vakar atradu tieši to, ko vēlos, kaut ko tik skaistu un savā budžetā ietilpināmu (lol man nav budžeta, bet gribētos domāt, ka kaut kad tas būs tieši tāds), ka gandrīz apraudājos. gan jau sasniegšu b kategoriju ap to laiku, kad visur būs zaļas lapas. nākammēnes ceru aizbraukt uz rundāli.

upd.: atcerējos, ka lu botāniskajā dārzā es tieku iekšā bez maksas, hahā, daba, es jau nāku!