šonedēļ pirmoreiz izprovēju airbnb štelli. nakšņojām dzīvokļa īpašnieces guļamistabā, kamēr viņai pašai bija jāpaliek uz dīvāna, jo tik bagāti, lai noīrētu visu dzīvokli uz divām diennaktīm, diemžēl nebijām. bet es vienalga jutos riebīgi par to, ka esam izspieduši saimnieci no viņas privātās telpas, lai gan zinu jau zinu, mēs normāli par to viņai samaksājām. enīvei, bija ļoti interesanti izložņāt svešus plauktus, skapjus un izlietnes. tas laikam skaitās creepy tā darīt, bet man, protams, labpatīkas domāt, ka daru to tikai tīri profesionālas un/vai socantropoloģiskas intereses pēc. jo cilvēka mantas daudz pasaka par viņa personību, to be even more painfully obvious. esmu vienkārši ziņkārīga, tieši tāpat kā man gribas dzīves laikā pārgulēt ar visiem bijušajiem, esošajiem un nākošajiem sirdsāķīšiem, jo, nu, man vienkārši interesē.